Skaistākās rotaļas un spēlesSkaistākās rotaļas un spēles

Šeit atradīsi latviešu rotaļas un spēles, kuras izmantot dažādos pasākumos vai izklaidējoties latviskā gaisotnē.

 

Iet putnos

Rotaļnieki izvēl Vanagu, pārējie ir putni. Visiem putniem ir ligzdas, Vanagam nav.
Vanags sauc: „Visi putni no ligzdām ārā! Kurš iekšā, tas mans!” Nu visiem ātri jābēg no ligzdām ārā un jāmainās vietām. Vanags cenšas kādu noķert, uzsitot trīsreiz pa muguru un saucot: „Viens, divi, trīs – mans!”
Ja kāds Putns no savas ligzdas nav izskrējis tūlīt pēc Vanaga sauciena, tad Vanags trīsreiz sasit plaukstas un sauc: „Viens, divi, trīs – mans!” Ja arī tad Putns nav izskrējis no ligzdas, tas bez tālākas ķeršanas paliek Vanaga vietā. Ja Vanagam izdodas kādu noķert pirms iebēgšanas ligzdā, noķertais kļūst par jauno Vanagu un spēle var turpināties.

Iet vistiņās

Kādam rotaļniekam ar lakatu aizsien acis – tas ir Vanags, kuram jāķer citi rotaļnieki – vistas. Vanags vaicā:

„Cik jūsu tur ir?”
„Cik kokam lapu.”
„Visas manos nagos!”
„Vanagam sapīties, vistiņām izbēgt!”

Pēc šādas atbildes Vanags sāk ķeršanu. Vistas plaukšķina ar rokām, lai Vanags zinātu, kur viņas atrodas. Vanags, rokas izpletis, dodas uz skaņas pusi, bet vistas lūko izbēgt. Ja kādai Vistai no Vanaga grūti izbēgt, tad citas vistas Vanagam aiz muguras plaukšķina, lai pievērstu viņa uzmanību sev un izpestītu apdraudēto biedreni. Nereti Vanags to izmanto un, ar joni griezdamies atpakaļ, it negaidot sagrābj kādu Vistu. Noķertais paliek par Vanagu, bet bijušais Vanags stājas vistu pulkā.

Zaķis un Lapsa

Vienu rotaļnieku izvēl par Zaķi, otru – par Lapsu. Pārējie, sadevušies rokās, nostājas vairākās paralēlās rindās metru attālumā cits no cita.

Kāds sauc: „Lapsa tuvu! Zaķīt, mūc!”
Zaķis bēg starp rindām –  no vienas ārā, otrā iekšā, tikai uz priekšu. Lapsa viņu gūsta. Zaķis nedrīkst mainīt uzsākto virzienu, bet Lapsai brīv skriet, kā labāk tīk. Ja Zaķis nonācis sprukās, piemēram, Lapsa aizsteigusies priekšā, tad atliek vēl viena izeja. Zaķis iesaucas: „Ai, ai, glābiet, glābiet!” Rindās stāvošie atlaiž rokas, pagriežas pa labi, sadodas rokās ar jaunajiem kaimiņiem un izveido jaunas rindas. Nu Zaķis un Lapsa ir dažādās ejās. Kad Lapsa notvērusi Zaķi, spēli beidz. Var izvēlēt jaunu Lapsu un jaunu Zaķi un spēli sākt no gala.

Dindaru, dandaru ozoliņi 

Dindaru, dandaru ozoliņi,
Dindaru, dandaru ozoliņi,
Visi tavi zariņi zīlīšu pilni,
Izgāju lasīt, ap(sa)maldījos.

Ai, Dieva dēliņi, vadat(i) cauri!
Ložņā, ložņā, lakstīgala!
Caur oša zariem, caur pazariem(i),
Caur mana brālīša vara pamatiem(i).

Lec apkārt(i), tautu meita, līdz tu savu sadabūs’!
Kad tu savu sadabūs(i), paliec pate vietiņā.

Rotaļnieki izveido dārziņu, viens – vidū. Visi iet pa apli, vidējais stāv. Dziedot „ložņā, ložņā…”, dārziņš apstājas un visi ceļ uz augšu sadotas rokas. Vidējais rotaļnieks ložņā zem rokām, neizlaižot nevienus vārtus. Kad dzied „lec apkārt…”, viņš pa dārziņa ārpusi lec apkārt. Dziesmai beidzoties, viņš iestumj vidū kādu no dārziņā stāvošiem, bet pats iestājas brīvajā vietā.


Šurp, Jāņa bērni

Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā,

Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!
Pēterītis, Miķelītis, abi gāja celmu lauzt,

Abi divi piekusuši, nevar celmu kustināt.

Rotaļnieki sastājas divās rindās: vienā pusē puiši, otrā tikpat daudz meitu, saķeras rokās. Abas rindas, dziedot pirmo daļu, tuvojas viena otrai.

Četri soļi uz priekšu, četri soļi atpakaļ – tā divas reizes. Pēc tam, atlaiž rokas un paliek stāvot. Dziedot otro daļu, pirmā pāra rotaļnieki iziet vidū viens pie otra, griežas kreisajos elkoņos un izšķiras. Puisis dodas pie tagadējās rindas pirmās meitenes un griežas labajos elkoņos. To pašu dara arī meita ar rindas galā stāvošo puisi. Darbību atkārto ar nākamajiem rindā stāvošajiem. Kad visi griezušies, pirmais pāris nostājas rindas otrā galā. Rotaļa turpinās, līdzi visi pāri bijuši par griezējiem.

Div’ laiviņas peld pa jūru 

Div’ laiviņas peld pa jūru,
Div’ laiviņas peld pa jūru,
Niedras vien(i), niedras vien(i)

Līgojas.

Viena bija puišu laiva,
Otra jaunu meitenīš’.
Puišu laiva izpušķota
Ar vanaga spalviņām,
Meitu laiva izpušķota
Ar baltām(i) rozītēm.
Solās puiši projām bēgt(i)
Uz tām prūšu robežām,
Tie domāja medu ēst(i),
Saldu pienu nodzerties.
Tur tiem lika pupas malt(i),
Vara bungas rībināt.

Rotaļnieki nostājas pāros, kolonnā, aplī. Pārinieki, sadevušies rokās, dzied pirmo daļu un iet pa apli. Uzsākot dziesmas otro daļu, pārinieki pagriežas viens pret otru, sadodas rokās un, dziedot „niedras vien, niedras vien…”, šūpo tās. Dziedot „līgojas”, pārinieki rokas atlaiž un apgriežas.

Kur tu teci

Kur tu teci,  kur tu teci, gailīti mans,
Kur tu teci, kur tu teci, gailīti mans,
No rītiņa agrumā, no rītiņa agrumā?
Ciemā teku, ciemā teku meitas celt,
Ciemā teku, ciemā teku meitas celt
No rītiņa agrumā, no rītiņa agrumā.

Ietecēju, ietecēju sētiņā,
Trīs reizītes nodziedāju
No rītiņa agrumā, no rītiņa agrumā.
Celies, mana, celies, mana līgaviņ,
Celies, mana, celies, mana līgaviņ,

Jau gailītis nodziedāj’, jau gailītis nodziedāj’.

Daži savu, daži savu līgaviņu
Ik rītiņus ķircināja.
Es to savu, es to savu līgaviņu
Ik rītiņus nobučoju.

Rotaļnieki nostājas divos dārziņos, ārējā – puiši, iekšējā – meitas. Dziedot 1. pantu, puišu dārziņš virzās pa labi, meitu dārziņš  –  pa kreisi. 2. pantā dārziņi maina kustības virzienus. Dziedot „ietecēju...”, meitas notupstas un vienā vietā atlaiž rokas, tas ir, izveido vārtus. Vadošais rotaļnieks ārējā dārziņā atlaiž sadoto labo roku, ieved puišu virkni meitu dārziņā, tur virzās pa labi, līdz puišu dārziņš saslēdzas. Dziedot 4. pantu, puiši – saskaņā ar tekstu – pieceļ meitas. Ja dzied arī nākamos divus pantus, tad abi dārziņi virzās tāpat kā rotaļas sākumā. Dziesmas beigās abi dārziņi apstājas un katrs puisis bučo savu meitu.

Sist spriguli

Spēles vadītājs māca pārējiem sist spriguli. Visi sasēžas puslokā ap vadītāju un dara viņam līdzi.

1. sprigulis: Ar labo roku sit pa labo celi, skaita: ”viens, viens”.

2. spriguļi: Ar labo roku sit pa labo celi, ar kreiso – pa kreiso celi: ”viens, divi, viens, divi”.

3. spriguļi: Ar labo roku sit pa labo celi, viegli sasit plaukstas. Ar kreiso roku sit pa kreiso celi: ”viens, divi, trīs, viens, divi, trīs”.

4. spriguļi: Ar labo roku sit pa labo celi, ar kreiso roku – pa kreiso celi. Ar labo roku piesit krūšu labajā pusē, ar kreiso – kreisajā: ”viens, divi, trīs, četri, viens, divi, trīs, četri.”

5. spriguļi: Ar labo roku sit pa labo celi, sasit plaukstas. Ar kreiso roku sit pa kreiso celi. Ar labo roku piesit krūšu labajā pusē, ar kreiso – kreisajā: ”viens, divi, trīs, četri, pieci.”

6. spriguļi: Ar labo roku sit pa labo celi, sasit plaukstas. Ar kreiso roku sit pa kreiso celi. Ar labo roku piesit krūšu labajā pusē un pierei, ar kreiso roku – krūšu kreisajā pusē: ”viens, divi, trīs, četri, pieci, seši.”

7. spriguļi: Ar labo roku sit pa labo celi, sasit plaukstas, ar kreiso roku – pa kreiso celi. Ar labo roku piesit krūšu labajā pusē un pierei, sasit plaukstas, ar kreiso roku – krūšu kreisajā pusē: ”viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi.”

Spēles gaitā vadītājam jāraugās, lai spēle ritētu pēc iespējas ātrāk.


Aitiņas ganīt

Viens no rotaļniekiem iet apkārt pārējiem, kas stāv bariņā un dzied (dungo savā meldiņā):

„Ganu, ganu aitiņas, ik vakarus viena zūd.”
Kad apnīk, tad iet pie Saimnieces, kas sēž attālākā kaktā, un prasa:
„Saimniece, dod brokastis!”
„Vai aitas ir visas?”
„Ir!”

 Pa to laiku Vilks aiznesis vienu Aitu. Tā tas turpinās, līdz visas aitas Vilks aiznesis. Tad Gans iet un meklē pēdas:

 „Te spiriņa, te pēdiņa, te asins lāsīte, te vilnas sprodzīte.”

Līdz aiziet pie Vilka. Vilks, aizstājies aitām priekšā, sagaida Ganu. Gans uzprasa:

 „Ciemiņ, kas jums te rūgst?”
„Alutīš,” atbild Vilks.
„Ļauj man vienu pirkstiņu paslapināt!”
„Nevar, nevar!”
„Nu, druscītiņ pasmēķēt!”
„Nevar, nevar!”

Kamēr Vilks tielējas, Gans pielavās pie aitām un uzsauc:

„Buč mājā, buč mājā!”

un aizdzen visu baru pie Saimnieces –  ar to rotaļa beidzas. 

Kripat, kripat, marš!  

 Visi saķeras rokās apaļā riņķī. Viens stāv vidū ar kādu nūju rokā. Visi riņķī skrien apkārt. Vidū stāvošais sit ar nūju pie griestiem vai grīdas (ātri, un, cik ātri tas skaita, tik mudīgi riņķim jāskrien) un skaita: „Kripata, kripata!” Visi skrien mudīgi riņķī, un, kad sauc: „Marš!”, tad visiem uz reizes jānotupstas pie zemes. Kurš neattop notupties un paliek stāvot, tam jādod ķīla. „Kripata, kripata” var saukt, cik reižu vien grib, jo skaits nav noteikts. Un parasti sauc ne visas reizes vienu daudzumu, lai nevarētu ievērot, pēc cik reizēm ir jānotupstas, jo tad var vairāk ķīlas sadzīt, un pārējos tas saceļ lielu jautrību. 


Iet kurpniekos

Rotaļnieki sēž uz krēsliem aplī. Viens ar spieķi rokā staigā pa vidu un meklē kurpnieku. Pie kāda piegājis, viņš piesit pie grīdas ar spieķi un prasa: „Kur kurpnieks?”

Prasītājs rāda uz apļa pretējo pusi un atbild, ka kurpes šujot viņā ciemā. Pa to laiku citi sēdošie mainās vietām (tas nozīmē, ka kurpes šuj). Un arī vidējam jāmēģina apsēsties kādā brīvā krēslā. Ja tas viņam izdodas, tad kurpnieku meklē bez savas vietas palikušais. Ja vidējam ilgāku laiku neizdodas apsēsties brīvā vietā, tad viņš vidū nomet spieķi uz grīdas un sauc, ka kurpes šujot viņā ciemā. Nu jāmainās vietām pilnīgi visiem, un vidējais atkal mēģina tikt kādā brīvā vietā.

Pinu vīzes

Rotaļnieki sastājas pa pāriem aplī, turklāt pārinieki pagriežas viens pret otru. Visi dzied:

Pinu vīzes, viju auklas, liku pūru dibenā,
Pinu vīzes, viju auklas, liku pūru dibenā.

Kam pietrūka cimdu, zeķu,
Še vīzītes ar auklām,
Mazi bērni skaistu dziesmu

Vārdzināt vārdzināja,
Ielikuši vīzītē(i),
Pa istabu vizināja.

Pārinieki sarokojas ar labajām rokām un sāk vīt viju – virzās pa apli uz priekšu, ar pretim nākušo rotaļnieku sadod kreisās rokas, ar nākamo –  labās utt.  Viju vij, līdz satiekas ar pirmo pārinieku. Tad visu var sākt no gala. 

Kur tad tu nu biji 

Kur tad tu nu biji, āzīti manu?

Dzirnavās(i), dzirnavās(i), kundziņi manu.

Ko tad tu mēroji, āzīti manu?
Miltus malu, miltus malu, kundziņi manu.
Ar ko tad tu mēroji, āzīti manu?
Ar radziņu, ar radziņu, kundziņi manu.
Ar ko tad tu tur slaucīji, āzīti manu?
Ar bārdiņu, ar bārdiņu, kundziņu manu.
Ar ko tad tu tur strīķēji, āzīti manu?
Ar kājiņu, ar kājiņu, kundziņi manu.
Vai tad tu tur ar’ ēdi, āzīti manu?
Ēdu gan, ēdu gan, kundziņi manu.

Ko tad tu tur ēdi, āzīti manu?
Ceptus kāļus, baltu maizi, kundziņi manu.
Vai tad tu tur ar’ dzēri, āzīti manu?
Dzēru gan, dzēru gan, kundziņi manu.

Ko tad tu tur dzēri, āzīti manu?
Pienu, medu, pienu, medu, kundziņi manu.
Vai tad tev tur ar’ pēra, āzīti manu?

Pēra gan, pēra gan, kundziņi manu.
Ar ko tev tur pēra, āzīti manu?
Ar stibiņu pa ribiņu, kundziņi manu.
Vai tad tu ar’ brēci, āzīti manu?
Brēcu gan, brēcu gan, kundziņi manu.
Kā tad tu tur brēci, āzīti manu?
Buku bē, buku bē, kundziņi manu.
Kā tad tu tur muki, āzīti manu?
Bic, bic, bic, bic! Bic, bic, bic, bic, kundziņi manu.

Rotaļnieki sastājas divās pēc skaita vienādās rindās – āzīši (puiši) vienā, kundziņi (meitas) – otrā rindā. Jānostājas tā, lai katram āzītim pretī savs kundziņš. Dziedot panta pirmo pusi – jautājumu, abas rindas sanāk tuvu kopā. Dziedot atbildi, atkāpjas agrākajā vietā, attēlojot teksta darbību.

1. pants. Pa četriem sakrusto rokas un griežas kā dzirnavu pāris.
2. pants. Pretējie pāri sadodas rokās, izveidodami dārziņu pa četri. Dārziņi griežas pārmaiņus uz vienu un uz otru pusi.
3. pants. Rokas ar izstieptiem rādītājpirkstiem liek pie pieres.
4. pants. Roku ar paplestiem pirkstiem liek pie zoda.
5. pants. Piesperot velk kāju pa zemi.
6., 8., 10., 12., 14. pants. Ritmiski māj ar galvu.
7. pants. Vienu un otru roku pārmaiņus liek pie mutes, it kā ēstu.
9. pants. Vienu un otru roku pārmaiņus liek pie mutes, it kā dzertu.
11. pants. Pārmaiņus sit pa labo un pa kreiso gurnu.
13. pants. Skaļi brēc, grozot galvu,
15. pants. Kundziņu rinda iet dažus soļus uz priekšu un paliek stāvot. Āzīši pagriežas uz labo pusi, uzliek rokas cits citam uz pleciem un mūk, ko kājas nes, dažas reizes apskrien apkārt meitām un nostājas agrākajās vietās ar sejām pret viņām. Ar vieglu palocīšanos un kājas pievilkšanu āzīši nolūdzas par ilgo prombūtni. Kundziņi atbild āzīšiem ar galvas mājienu. Rotaļa ar to beidzas.

Skroderīši, vēverīši 

Skroderīši, vēverīši,
Tie tik tādi puszaglīši,

Tie tik tādi puszaglīši,

Tie gar mani pinas.

Kam pietrūka, tam pielika,

Kam atlika, tam nogrieza,
Kam atlika, tam nogrieza,

Es paliku tukšā.

Rotaļnieki sēžas gar telpas sienām. Viens no viņiem – vēveris, dziedādams pirmo pantu, citu pēc cita visus uzaicina un nostāda pāru dārziņā. Dziedot otro pantu, vēveris uzlūgtos pārus sapin pinuma satvērienā – vēveris kreiso roku, kas sadota ar blakus stāvošā labo roku, liek sev ap kaklu un lien caur otrā un trešā rotaļnieka izveidotajiem vārtiņiem. Otrais rotaļnieks pēc atgriešanās kreiso roku, kas sadota ar trešā rotaļnieka labo roku, apliek sev ap kaklu. Vēveris turpina līst ar sapīto virkni caur trešā un ceturtā rotaļnieka izveidotajiem vārtiņiem utt., līdz sapīti visi rotaļnieki.
Rotaļnieks, kuru sapin pēdējo, kļūst par jauno vēveri, un rotaļu sāk no gala.

Audējs un atspole

Rotaļnieki nostājas aplī, rokas nesadotas. Izvēl Audēju un Atspoli. Abi nostājas apļa ārpusē tā, lai starp viņiem atrastos divi, trīs aplī stāvētāji. Kāds rotaļnieks dod norunātu zīmi, piemēram, saka: „Sākt!”, un Audējs sāk ķert Atspoli. Atspole bēg, līkumodama starp rotaļniekiem pēc kārtas, Audējs viņu ķer, tāpat līkumodams. Pārējie rotaļnieki ritmiski sit kājas pret zemi, attēlodami steļļu klaboņu.

Beidzot Audējs ir noķēris Atspoli. Tiek izvēlēts jauns Audējs un jauna Atspole, un visu var sākt no gala.

Lācis bišu dārzā

Rotaļnieki nostājas aplī pa gabalu cits no cita. Izvēlas Lāci un Saimnieku. Lācis nostājas apļa vidū, Saimnieks – ārpusē. Saimnieks jautā:
„Lāci, ko tu dari manā bišu dārzā?”
„Ēdu medu.”

Saimnieks sāk Lāci ķert. Lācis bēg līču loču starp rotaļniekiem. Saimnieks dzenas Lācim pa pēdām. Kad Lācis noķerts, Saimnieks paliek viņa vietā. Jaunu Lāci izvēlas no rotaļnieku vidus.

Klibā lapsa

Rotaļnieki izvēl Lapsu. Telpas kaktā apvelk robežu, tā ir Lapsas ala. Savā alā Lapsai brīv stāvēt un staigāt abām kājām, bet, tiklīdz viņa pārkāpj robežu, tūliņ jālec uz labās vai kreisās kājas (kā iepriekš norunā).

Citiem rotaļniekiem rokā grīstē savīts kabatlakats, ar ko viņi Lapsai mēģina iesist. Lai Lapsu izvilinātu no alas, viņu kaitina un ķircina. Viltīgā Lapsa gaida izdevīgu brīdi, lai saķertu kādu rotaļnieku. Viņiem jābūt uzmanīgiem un veikliem uz bēgšanu. Ja tomēr Lapsai izdodas kādu sagūstīt, tad tas kļūst par jauno Lapsu. Spēli var tupināt.

Iet seskos

 Rotaļnieki stāv aplī, rokas aiz muguras. Viens ar sesku – grīstē savītu dvieli vai lakatu rokā – staigā dārziņam apkārt, runādams: „Sī  sesku! Sī, sesku! Te bij’ sesk(i)s, kur palika?” Citiem nemanot, viņš iedod sesku kādam rokā un pats turpina ceļu, līdz iespraucas aplī. Kurš dabūjis sesku, lūko ar to iesist kaimiņam pa labi, ja šis pie laika neaizmūk un neapskrej vienreiz dārziņam apkārt līdz savai bijušajai vietai. Ja sitējam neizdodas iesist kaimiņam, tad viņš pats kļūst par jauno seska turētāju. Turpretī, ja sesks kaimiņam „iekož”, tad pats „sakostais” ņem sesku, iet apkārt – spēle turpinās.


Kur tie tādi 

1.daļa palēni

Kur tie tādi, kur tie tādi daiļu ratu pārdevēji?
Kur tie tādi, kur tie tādi daiļu pārdevēj.
Mēs bijāmi, mēs bijāmi daiļu ratu pārdevēji.
Ko maksāja, ko maksāja daiļu ratu ritentiņis.

Maksā vienis ritentiņis, pāris zelta gabaliņu.
Lai maksātu, ko maksātu, ka tik lais ritentiņis.
Brauc Rīgaī, Jalgavāi, nelūzīsi, nelūzīsi.

Rotaļnieki sastājas divās pretējās divās vienādās rindās, vienā – puiši, otrā – meitas. Dziedot pirmo pantu, meitu rindu iet līdz puišu rindai un atpakaļ. Puiši atbild dziedādami “Mēs bijāmi” un tā pat iedami uz priekšu un atpakaļ. Tad atkaļ vaicā meitas utt. Dziedot melodijas otro daļu, pretīm stāvošie rotaļnieki saskrien kopā un elkoņos saķērušies lec apkārt – pārmaiņus uz vienu un uz otru pusi.

2.daļa braši

Ne līdz vārtiem neaizbrauca, kad salūza ritentiņis,

Ne līdz vārtiem neaizbrauc, kad salūza ritentiņš.

Ne līdz vārtiem neaizbrauc, kad salūza ritentiņš.

Atmanieki, I

Rotaļnieki sadalās divās grupās. Viena izvēlas amatu, bet otrai grupai jāatmin, kādu. Pirmā grupa atiet sānis apspriesties un ar zīmēm izrāda dažādus darbus. Ja, piemēram, izvēlēts galdnieka amats, tad viens zāģē, otrs ēvelē utt. Otrai grupai jāuzmin, kāds amats domāts. Ja trīs reizes neuzmin, tas šis pulks saglabā savu lomu. Pretinieks izvēlas jaunu amatu, spēli atkārto. Ja minētāji trīs mēģinājumos amatu neatmin, tad pretinieki ar pletnēm minētājus aizdzen. Nu aizdzītajiem jārāda amats.

Amatnieki, II

Rotaļnieki sasēžas ap galdu, viens ir kungs. Visi kopīgi izvēlas sev amatus. Tiklīdz kungs sāk izrādīt kādu darbu, tā attiecīgajam amatniekam ir jādara tas pats. Kurš laikā nepamana, ko dara kungs, tas dod ķīlu.

 

Citas skaistākās rotaļas un spēles meklējiet:

- Muktupāvels V. Dindaru, Dandaru. Latviešu rotaļas un spēles. – Rīga, Avots, 1989
- Zvīdre E. Rūtaļdejas. Spēles – Rēzekne, Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, 2000
- Sūna H. Latviešu rotaļas un rotaļdejas. – Rīga, Zinātne, 1965
- Grebele V. Latviešu bērnu folklora. – Rīga, Jumava, 2012
- Rotaļu raksti. – Rīga, Valsts Izglītības un satura centrs, 2014
- Dzintere D., Boša R. Rotaļspēles. – Rīga, Mācību apgāds, 1997